Elpas prakse, kurā savienota ieelpa un izelpa palīdz atbrīvot ķermenī uzkrāto spriedzi un atjaunot dabisko enerģijas plūsmu. Vairāk dzīvības. Vairāk brīvības. Tā es raksturotu apzinātu elpošanu, kas ar laiku kļuva par vienu no svarīgākajiem balstiem un manu nodarbošanos.
Šī ir iespēja ielūkoties kādā intervijā, kur dalos ar savām pārdomām par elpošanu kā apzinātu praksi un pavisam interesantā veidā pati saskatīju, cik ļoti manas dzīves Ceļa pieturas ir bijušas zīmīgas. Kā soli pa solim esmu nokļuvusi tur, kur esmu šobrīd.
Agri iepazīst NLP, hipnozi un citas garīgās tehnikas
Anita bērnībā dzīvojusi Kuldīgā, mācījusies Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolā, kur šobrīd mācās viņas meita. Tā kā skolas laikā Anita nodarbojusies ar jāšanas sportu, pēc pamatskolas, lai pilnveidotu prasmes, padzīvojusi Vācijā pie cilvēkiem, kuri šajā sporta veidā sasnieguši labus rezultātus. Atgriezusies Latvijā, turpinājusi mācīties Rīgā un paralēli sākusi strādāt Jauno psiholoģiju centrā (JPC). Tas, kā turpmākajās dzīves gaitās izrādījās, bijis nozīmīgi.
Tajā laikā Rīgā psiholoģe, neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) kursu pasniedzēja Dace Rolava sākusi vadīt pirmās nodarbības, un Anita, tās apmeklējot, guvusi jaunus pamatus savam pasaules skatījumam. Pēc nepilna gada jau sākusi strādāt Jauno psiholoģiju centrā.
Man bija ļoti liela privilēģija apmeklēt visas nodarbības bez maksas, un toreiz, 17 gadu vecumā, visu uzsūcu kā mazais sūklītis, jutos savā vietā. Ar Daci izveidojās ļoti labs kontakts, viņa man kļuva kā otra jeb Rīgas mamma. JPC es koordinēju, lai vakaros nodarbībās viss ritētu gludi. Saņēmu no cilvēkiem maksājumus, komunicēju ar lektoriem un studentiem. Sākumā Dace vadīja NLP nodarbības, pēc tam tika organizētas vieslekcijas ar izciliem meistariem savās jomās. Pazīstams franču hipnopsihoterapeits, viens no Francijas Hipnozes asociācijas dibinātājiem Žans Bekio mācīja hipnozi. No Maskavas psihoterapeits Andrejs Jermošins pasniedza somatopsiholoģiju. Mani tas interesēja, saistīja un es uzreiz visu apgūto pielietoju praksē. Atceros, ka visvairāk praktizējos uz savām kopmītnes biedrenēm un jau tad sapratu cik šīs tehnikas visas ir dziļas un transformējošas. Mani nekad nav biedējusi iziešana no ķermeņa vai ielūkošanās citās laika līnijās. Šīs prātam neaptveramās robežas un to paplašināšana mani aizrāva jau jaunībā.
Caur gleznošanu un kustību māca atklāt sevi
Kopš astoņpadsmit gadiem Anita JPC sākusi vadīt zīda apgleznošanas nodarbības.
Gleznojām, ļāvāmies plūsmai un arī pa reizei pieaicinājām geštaltterapeitu Artūru Dombrovski, kurš tikko bija nodibinājis Rīgas Geštalta institūtu. Viņš manās nodarbībās radītos darbus tulkoja, man tas bija pirmais ieskats mākslas terapijā. Tajā laikā vēl neviens neko par tādu mākslas terapiju kā virzienu pat nenojauta. Pārsteidzoši, cik katra radītais darbs ir līdzīgs tā radītājam, cik daudz tas pastāsta par cilvēku. Redzams, kas traucē viņam piedzīvot to, ko vēlas. Piemēram, pāris glezno viens otram blakus, un redzams, kas nav labi viņu attiecībās. Pēc pāris nodarbībām jau mainās gan gleznotājs, gan mākslas darbs. Tas bija tiešām skaists izaugsmes laiks man pašai. Un es no tā guvu lielu baudu. Darot to, kas mani aizrauj, par ko deg mana sirds.
Bijis arī posms, kurā Anita pasniegusi dejošanu.
Kustība mani vienmēr saistījusi, esmu apguvusi un pasniegusi vēderdejas nodarbības. Toreiz man bija 18 gadi, dzīvoju pie Grīziņkalna un dejoju apmēram 3 stundas dienā – no rīta nodarbība sporta klubā, vakarā mana dzīvokļa viesistabā. Atbrīvoju to no mēbelēm un izvietoju spoguļus gar sienām, lai dāmas redz savus skaistos, sievišķīgos augumus.
Tagad kustību nododu cilvēkiem jau ar citu nodomu – vairāk kā enerģijas vadīšanu caur sajūtām, sevis iepazīšanu un savas sievišķības izdejošanu, sava ķermeņa noskaņošana tā, lai tas būtu lielisks instruments Dieva rokās. Mēs esam daudz lielāki par savu ķermeni, kustība un balss ir mūsu pagarinājums.
Caur kustību vienmēr esmu mēģinājusi nodot to, ko tagad daru caur elpu. Mācu cilvēkiem ļaušanos, sevis atklāšanu, apzinātu savas dzīves veidošanu. Es pati vislabāk mācos, pasniedzot citiem. Tā ir mana labākā izaugsmes metode. Nemitīgi cenšos paplašināt robežas un savas limitācijas. Ko es zinu, vienmēr cenšos nodot tālāk. Tāda es esmu. Man tas ir svarīgi.
„Mana nodarbošanās ir tik viegla kā elpot”
Kādreiz zīmola “Mārītes Zālītes” vadīšana bijusi Anitas pamatnodarbošanās un dažādas garīgās prakses vienmēr apgūtas un citiem mācītas paralēli, bet pēdējā gada laikā svaru kausi mainījušies. Pamatā Anita vada Apzinātas elpošanas nodarbības Kuldīgā un Rīgā, bet uzņēmējdarbība esot kā blakusnodarbošanās, kas sakārtota tā, lai vairāk laika var veltīt jaunradei.
2018.gadā nonācu savā dzīves nulles punktā, jo sapratu, ka kaut kāds posms ir beidzies un daudz kas jāsāk pilnīgi no jauna. Man ir jāiepazīst sevi no jauna, jāsaprot, kā gribu dzīvot un ko pieredzēt. Tas ne vienmēr ir priecīgākais un vieglākais posms. Tās ir tumšās dvēseles naktis, kas ir sūras, bet izaugsmei svētīgas. Sāku apzinātāk vērot savas sajūtas, domas un ieradumus. Lēnām sāku arī ne tikai sadzirdēt, bet arī noticēt, savai iekšējai balsij un drosmīgi sev atzīt, ko patiešām vēlos piedzīvot. Ak vai, kādas tik bailes ceļas augšā, kādi tik noliegumi par sevi, par dzīvi un visu pārējo mūsos mājo. Tas viss ir jāierauga un savs dārziņš skaisti “jāizravē”, pa solītim, tik cik var un vēl mazliet. Skaitīju, rakstīju afirmācijas katru dienu un caur tām manifestēju, ka mana jaunā nodarbošanās ir tik viegla kā elpot. Visums to saprata burtiski! Tagad elpināt cilvēkus visā pasaulē, ir mana nodarbošanās.
Vada enerģiju ar elpu
Man patīk Apzināta elpošana, jo tajā apzināti izstrādājam blokus, kas neļauj mūsu mērķiem un sapņiem realizēties. Šie bloki, pieredzes jeb paterni, ir meklējami bērnībā, ģimenē, bērnu dārzā, skolā, attiecībās, dzimšanas brīdī. Patiesībā, mēs kā dvēsele jau atnākam ar savu “paciņu” pilnu ar uzdevumiem. Piemēram, mūsu vecāki – tie ir mūsu pirmie vārti, caur kuriem ienākam šeit uz zemes. Elpa ir iespēja nolobīt sevi kā sīpoliņu, ieraudzīt destruktīvos uzslāņojumus un prāta konstrukcijas, sadzirdē dvēseli.
Bieži esam nokopējuši vecāku pieredzes, viņu rīcības modeļus un viņu bērnības bailes un traumas. Tas notiek pilnīgi neapzināti. Piemēram, mana prakse rāda, ka sieviete esot stāvoklī, nodod šo pieredžu sainīti savam bērnam. Ja viņa tika gaidīta ar bailēm, jo mamma uztraucās vai ar visu tiks galā, vai varēs atļauties utt., tad viņa arī savu bērniņu tā gaidīs. Ja viņa tika gaidīta ar mīlestību un saņēmusi drošības sajūtu, tad viņa to spēs nodot savam bērnam, ja nē, tad viņai nav citas pieredzes, kur to paņemt. Bet te es saku, ka ir vērts atcerēties divas būtiskas lietas, kuras caur savu pieredzi esmu sapratusi:
1) Katrs bērniņš nāk ar savu “pūriņu” un vecākiem nav pārmērīgi jāraizējas, vai varēs jauno atvasi izaudzināt. Visumā viss ir kārtībā! Katra dvēsele nāk tieši pie tiem vecākiem, pie kuriem tai ir svarīgi atnākt!
2) Vecāki, lai cik arī būdami mīloši un gādīgi, nevar pasargāt bērnu no tās pieredzes, kura viņa dvēselei jāiegūst. Ja viņam ir jāpiedzīvo vilšanās, vainas sajūtas izstrāde vai jāapgūst piedošanas māksla, tad viņš atradīs veidus, kā piesaistīt situācijas, notikumus un cilvēkus, lai to apgūtu.
Tāpat arī, kādu attiecību modeli esam redzējuši ģimenē, neapzināti veidojam līdzīgu un piesaistām tieši tādus “aktierus” (vīru, sievu, bērnu, mīļāko), kas mums palīdzēs to realizēt. Piemēram, sieviete nevar nodibināt attiecības. Jautāju viņai elpošanas laikā, kādi, viņasprāt, ir vīrieši. Izrādās, uz vīriešiem nevar paļauties, viņi pamet, sāpina, nekad nav mājās. Tāpēc arī attiecības neveidojas, jo sieviete pati tās neapzināti sabotē. Ja sieviete, maza meitene būdama, nav redzējusi, kā tēvs lutina un rūpējas par mammu, tad pašai izveidot tādas attiecības var uzreiz arī nesanākt. Vai, kā ir būt sievietei, justies sievišķīgi, ja viņa bērnībā ir redzējusi, ka vecāki ir bijuši apgrieztās lomās, vai mamma ir bijusi gan mamma, gan tētis. Elpošanā ejam dziļāk, meklējam, kurā vietā šādi priekšstati radušies un atbrīvojam sevi no tiem. Tad var sākt dzīvot savu dzīvi!
Varu aizvest cilvēku līdz viņa gaidīšanas laikam, kad bijis mammas vēderā. Tur bieži ir drūmas ainas, par kurām vecāki nestāsta, bet dvēseles līmenī cilvēks skaidri zina, vai ir gaidīts vai nē, vai pirms tam mammai ir bijis aborts un viņa paniskās bailēs tevi ir gaidījusi, vai arī tu dzimi kā ķeizara bērniņš, kas jau iedod dzīves sainīti “es pats nespēju tikt galā”. Šie gadījumi ir ļoti daudz, katram sīkumam ir nozīme, arī tam, kāds medicīnas personāls tevi sagaidīja, no kā izriet “vai šeit būt ir droši? Vai es te esmu gaidīts? Vai es varu uzticēties cilvēkiem”. Ja nepieciešams, ejam tālāk – uz laiku pirms iemiesošanās šajā zemes dzīvē. Tās ir ļoti dziedinošas pieredzes, kad cilvēks dvēseles līmenī saprot, kāpēc ir izvēlējies savus vecākus. Kaut vecāki nezina, ka viņu bērns elpo, attiecības izmainās jau uzreiz pēc sesijas. Ienāk izpratne, pieņemšana un pazemība pret saviem vecākiem.
Es redzu rezultātus, kā mainās cilvēku dzīves kvalitāte. Ir gandarījums, kad klients atmet savas ilūzijas, iedomas un bailes. Ieskatās sevī, savienojas ar savu augstāko Es. Ierauga realitāti. Tā nesāpina. Mīlestība un patiesība nesāpina. Sāpina ilūzijas, kurās mēs dzīvojam un drāma, ko radām.
Metode veselībai, izaugsmei un pārmaiņām
Anita piekrītot Atdzimšanas elpošanas metodes autora Leonarda Orra sacītajam, ka tā ir pilnīga, jo tās laikā ķermenī notiek mentāla, emocionāla un fiziska pārveide. Elpošana ir gan automātiska, gan vadāma, tādēļ tā var tikt izmantota kā rīks, spēks vai tilts. Veselībai, izaugsmei un pārmaiņām.
Es savās nodarbībās un individuālajās sesijās apvienoju atdzimšanas elpošanas (Rebirthing), holotropās un Vima Hofa (WMH) elpošanas metodes elementus, papildinot ar savām zināšanām citās jomās. Elpošanas sesija notiek aptuveni no stundas līdz pusotrai stundai, tajā cilvēks bez pauzēm elpo savienotā veidā, paaugstinot enerģijas līmeni, ļaujot notikt izstrādei. Es vadu šo procesu, atverot Telpu dziedinošām transformācijām, uzdodu jautājumus un klients pats atrod traucēkļu iemeslus.
Dzīves kvalitāte pēc nodarbībām un individuālajām sesijām mainās ļoti. Ar elpošanu var atbrīvoties no dažādām traumām, arī no tām, kuras neapzināmies. Daudziem sapņus realizēt traucē personīgie meli – es neesmu gana labs, esmu slikts, es nevaru, esmu vainīgs, neesmu cienīgs u.c. Kaut kādu ideju pieņemšana par patiesību var traucēt būt mīlētam, bagātam, cienītam. Caur elpošanu no nevēlamās programmas var atbrīvoties un pieredzēt savām vēlmēm atbilstošu situāciju.
Grupu nodarbības klātienē notiek Kuldīgā un Rīgā. Ir pieejamas arī online nodarbības, lai būtu iespējams elpot attālināti, katram no savām mājām.
Pēc elpošanas nodarbības vai individuālās sesijas, cilvēki bieži saka: ” Tas bija bez vārdiem… Unikāla pieredze… Es vēl nekad nebiju jutusi savu ķermeni tik ļoti… Es satiku mazo sevi… Jūtos, kā nometusi 10kg…To nevar aprakstīt…”! Jā, šī tiešām ir brīnumaina terapija un mums ir viss, lai to darītu. Tas ir iespaidīgi! Aicinu tevi to piedzīvot pašam!