Tik ilgi visur, kur esmu bijusi un sevi meklējusi, ka nodomāju. Labi, šoreiz aiziešu, bet tad gan viss, apstāšos un vairs neko nemeklēšu. Cik var sevi meklēt, vienreiz apstājies!
Devos uz kaut ko nezināmu, bet iekšēji sapratu, ka esmu gatava, kam – līdz tam brīdim vēl nenojautu. Ierados pie Anitas, ļoti omulīgā kabinetā, kurā valdīja miers un kaut kas ļoti pazīstams, sapratu, lai kas te notiktu, esmu pilnīgi droša, ka viss būs labi un uzticos visam, kas notiks ar mani…
Sāku elpot un ķermenī sajutu sāpes, tajās vietās, kur neplūda enerģija. Sāpes radīja visas uzglabātās emocijas, dusmas, neticība sev, vilšanās, noliegumi utt. Tie visi bija mani emocionālie pārdzīvojumi, kurus biju piedzīvojusi pagātnē, kas bija atstājuši sāpīgus nospiedumus manā ķermenī, no kuriem vajadzēja atbrīvoties. Nāca raudiens, ļāvos asarām. Elpojot sāku redzēt, kas ir cēlonis šiem notikumiem, kas radīja šīm emocijas. Nāca tēli, cilvēki, kas bija saistīti ar šīm emocijām un pieredzēm, ko biju piedzīvojusi…Gribu būt es pati…Sāku arvien vairāk sev ticēt un sajust savas sajūtas un pārliecību par sevi. Sāku saprast, ka viss ko jūtu un redzu ir patiesība un vienmēr ir bijusi patiesība…
Tas brīdis bija pienācis, ka viss tika palaists un jutos tik brīva, ka nav pat robežu. Tai brīdī asaras pārtapa prieka asarās, jo beidzot esmu brīva un varu būt es pati. Atkal satikt sevi.
Katram, kurš ir gatavs ieskatīties sevī un ieraudzīt lietas, ar kurām jāstrādā, es ieteiktu šo metodi.
No sirds pateicos, Santa!