Toreiz man pat nebija nojausmas, ka viena zālīte līdz 99 kaitēm, un nezināju arī, kā saprast, kuras zālītes ir manējās. Tik vēlāk atklāju, ka pilns pagalms ar “nezālēm” var būt laime un svētība.
Augi tiešām ar mums runā.
Runājot par savu pirmo pieredzi ar augiem, jāsaka, ka esmu uzaugusi “puķinieku ģimenē” – mani vecāki nodarbojās ar puķu audzēšanu un tirgošanu. Kad biju maza meitene, tās bija rozes, tulpes, gerberas un narcises. Aptuveni no 2000. gada esmu pazīstama arī ar ārstniecības augiem. Iesākumā vēroju savas mammas Mārītes gaitas ārstniecības augu vākšanā un pielietošanā, bet vēlāk jau pati sāku iesaistīties un nemanāmi kļuvu par “zālīšu Anitu”.
Laime nelaimē
Reiz, kādā stindzinoši aukstā ziemas dienā, mana mamma Mārīte palika bez mājām ar kaķi vienā rokā un čemodānu otrā. Tas bija brīdis, kad tiek pazaudēts viss, ko esi krājis, gādājis, cēlis un būvējis, kam veltījis laiku un enerģiju, lolojis nākotnes plānus, sapņus un cerības. Visu, kam esi pieķēries, sabruka, jo tur “augšā” bija paredzēts cits ceļš ejams gan mātei, gan meitai.
Mārītei no homeopātes prakses bija jāpāriet sava ceļa meklējumos, bet Anitai bija lemts attālināties no lielajiem lielpilsētas karjeras plāniem mediju jomā un ofisa darba augstpapēžu kurpēs, lai iepazītos ar īsto sevi.
Jauns sākums
Jaunais vienmēr ir nedrošs un bailīgs. Kā iešana pa plānu ledu ar ticību, ka esi viegla kā pūciņa, un cerību, ka vējš jeb pareizāk sakot Dievs ievirzīs pareizajā virzienā. Tā ir milzīga beznosacījuma ļaušanās un paļaušanās. Agrāk es ar prātu gribēju izdomāt, ko man dzīvē darīt un mērķtiecīgi uz to gāju. Jā, es patiešām sasniedzu lieliskus rezultātus, tikai tie nenesa patiesu un paliekošu piepildījumu.. Šis ceļš mani izveidojis par to, kas esmu, par to pateicos. Taču nekad nevarētu iedomāties “izplānot”, ka darīšu to, ko daru šobrīd. Tagad apzināti mācos personisku atiecību veidošanu ar Dievu un tas stipri atšķiras no pārpildītām kalendāra ailītēm un gadu mērķiem.
Bieži atgādinu arī sev, ka ar lielajiem pārbaudījumiem Dievs mums pasniedz dāvanu, mēs bieži tiekam atbrīvoti no liekā, un tā vietā rodas apstākļi, satikšanās un iespējas, kuras domādams neizdomāsi.
Es ticu, ka Visums vienmēr nāk palīgā, ja mūsu sirds nodoms ir vērsts uz kopējo labumu — ja tas palīdz kādam atgūt veselību, vairo labklājību, iedrošina vai maina dzīvi uz labāku. Mans lūgums Dievam bija vienkāršs – atrast savu virzienu un savu ceļu.
Augi paši atnāca pie mums
Pirmsākumos Mārīte savā homeopātijas praksē līdzās izrakstītajiem līdzekļiem klientiem ieteica arī ārstniecības augus. Ar laiku notika kas interesants – dažādi augi arvien biežāk sāka parādīties mūsu mājās un dārzā. Dažus atnesa vējš, citus – putni, vēl kāds tika uzdāvināts. Tie paši sāka augt un vairoties, un mēs ļāvām tiem būt tur, kur tie vēlas. Tā pamazām mūsu dārzā izveidojās brīnišķīgs, dzīvīgs haoss.
No sajūtām uz nodarbošanos
“Mārītes Zālītes” pašos pirmsākumos bija bez nosaukuma un bez glaunām bundžiņām. Taču man tas bija kas tāds, kam es pilnībā ļāvos, uzticējos un no sirds ticēju, ka tur kaut kam ir jābūt.
Šo gadu laikā tas ir izaudzis par tautā atpazītu un iemīlētu zīmolu, kas balstīts Mārītes un manās daudzu gadu laikā krātajās zināšanās un pieredzē par ārstniecības augu dziedinošajām īpašībām. Pamatā tie ir dažādi augu preparāti – ziedes, uztura bagātinātāji un ārstniecības augu pulveri, kas lielākoties top no mūsu pašu dārzā izaudzētā.
Tas ir garš un rūpīgs ceļš, kur katrā solī tiek nodota informācija un spēks, kas palīdz cilvēkam atveseļoties.
Ļoti priecājos, ka šajā ceļā arvien vairāk iesaistās arī mana meita Emīlija. Viņa jau no agras jaunības palīdz gan zālīšu lasīšanā, gan gatavošanā, gan arī tirgošanā.
Ceļš turpinās
Šodien, atskatoties, edzu, ka nekas no tā nav bijis nejaušs vai veltīgs. Augi, kas paši ienāca mūsu dārzā. Notikumi, kas lika sākt visu no jauna. Cilvēki, kuri meklēja palīdzību un uzticējās. Tas viss pamazām savijās vienā stāstā. Jo Dievam vienmēr ir kāds ģeniāls plāns priekš mums!
Lai katram Top vislabākais pēc Augstākā Dievišķā plāna!
Anita ✸
Plašāk par “Mārītes Zālītes” produktiem var uzzināt te.