Kā es kļuvu par zālīšu Anitu

Lai gan kādreiz pazinu liepziedus, piparmētru, kliņģerīti un citus augus, jutu, ka tajā visā ir kaut kas vairāk, kaut kas neredzami netverams, pamatīgs un dziedinošs. Toreiz man pat nebija nojausmas, ka viena zālīte līdz 99 kaitēm, un nezināju arī, kā saprast, kuras zālītes ir manējās. Tik vēlāk atklāju, ka pilns pagalms ar “nezālēm” var būt mana laime un svētība un ka augi tiešām ar mums runā, ja vien mēs tajos klausāmies.

Runājot par savu pirmo pieredzi ar augiem, jāsaka, ka esmu uzaugusi “puķinieku ģimenē” – mani vecāki nodarbojās ar puķu audzēšanu un tirgošanu. Kad biju maza meitene, tās bija rozes, tulpes, gerberas un narcises. Aptuveni no 2000. gada esmu pazīstama arī ar ārstniecības augiem. Iesākumā vēroju savas mammas gaitas ārstniecības augu vākšanā un pielietošanā, bet vēlāk jau pati sāku iesaistīties un pati kļuvu par zālīšu Anitu.

Laime nelaimē

Reiz, kādā stindzinoši aukstā ziemas dienā, mana mamma Mārīte palika bez mājām ar kaķi vienā rokā un čemodānu otrā. Tas bija brīdis, kad tiek pazaudēts viss, ko esi krājis, gādājis, cēlis un būvējis, kam veltījis laiku un enerģiju, lolojis nākotnes plānus, sapņus un cerības. Visu, kam esi pieķēries, sabruka, jo tur “augšā” bija paredzēts citāds ceļš ejams gan mātei, gan meitai. Mārītei no homeopātes prakses bija jāpāriet sava ceļa meklējumos, bet Anitai bija lemts attālināties no lielajiem lielpilsētas karjeras plāniem mediju jomā un ofisa darba augstpapēžu kurpēs, lai iepazītos ar īsto sevi.

Jebkurš jaunais sākums vienmēr ir nedrošs un bailīgs. Kā iešana pa plānu ledu ar ticību, ka esi viegla kā pūciņa, un cerību, ka vējš ievirzīs pareizajā virzienā. Tā ir milzīga beznosacījuma ļaušanās un paļaušanās.  Agrāk es ar prātu gribēju izdomāt, ko man dzīvē darīt un mērķtiecīgi uz to gāju. Jā es būdama ļoti mērķtiecīga, to spēju. Šis ceļš mani izveidojis par to, kas esmu, par to esmu ļoti pateicīga. Taču nekad nevarētu iedomāties izplānot, ka es darīšu to, ko daru šobrīd – strādāju ar ārstniecības augiem, veidošu zīmolu “Mārītes Zālītes”, rakstu blogu “Ramtai Rīti” un iedrošinu tik daudzus uz atslodzi, kas patiešām maina cilvēkiem dzīvi, domāšanu, uzskatus un ieradumus. Tagad mācos apzinātu bezpiepūles Radīšanu un tas stipri atšķiras no pārplānotām kalendāru ailītēm un gadu mērķiem.

Sākt dzīvi no jauna

Vienmēr saku un bieži atgādinu arī sev, ka tas lielais sliktums beigu beigās var izrādīties vislabākais labums. Ar šādiem pārbaudījumiem mēs bieži tiekam atbrīvoti no liekā, un tā vietā rodas apstākļi, likteņa dāvanas un iespējas, kuras domādams neizdomāsi. Manuprāt, tas ir veids kā varam atvērt savus slēptākos talantus un sadzirdēt savu dvēseli.

Visumā enerģijas ir ļoti daudz un mēs katrs varam paņemt tik, cik mums ir nepieciešams, tas attiecas arī uz naudas plūsmu. Visu apzināto mūžu, vai cilvēkam ir desmit, vai sešdesmit gadu, debesis/eņģeļi gaida, kad mēs palūgsim, ko vēlamies.  Tā ir tāda saruna ar sevi, kuru var veikt jebkurš. Atliek tikai palūgt un debesis dod iespēju, lai mēs varētu izkustēties no vietas un virzīties uz priekšu. Taču tas bieži nozīme, ka kaut kas, kam esi stipri pieķēries, laiks doties prom, kas ne vienmēr ir priecīgs brīdis. Es parasti palūdzu, lai tas notiek man harmoniskā un saprotamā veidā, jo redzēt un saprast zīmes arī ir māksla. Tā ir iemaņa, kuru var trenēt ikviens.

Esmu pilnībā pārliecināta, ka debesis vienmēr nāk palīgā, ja mērķis ir vērsts uz vispārēju labumu – ja tas palīdz kādam atjaunot veselību, veicina labklājību, ja tas kādu iedrošina un vēl kādam izmaina dzīvi uz labāku. Mans lūgums bija, lai es atrodu savu virzienu, savu ceļu, un es palūdzu piepildīt šo savas dzīves jomu.

Augi paši atnāca pie mums

Pirmsākumos Mārīte savā homeopātijas praksē, papildus izrakstītajiem homeopātiskiem līdzekļiem, saviem klientiem ieteica kaut ko arī no ārstniecības augiem. Tad pienāca brīdis, kad dažādi ārstniecības augi ļoti pastiprināti sāka nākt uz mūsu mājām un dārzu – ar vēju, ar putniem, kāds uzdāvināja. Tie paši sāka augt un vairoties, un mēs ļāvām tiem augt, kur tie vēlas, ļāvām tiem izpausties. Rezultātā izveidojas tāds kolosāls haoss.

Katram cilvēkam mājās, pagalmā nāk tās zālītes, kuras ir jāēd, jādzer, ar kurām ir jādraudzējas un jāārstējas. Ārstniecības augs var būt arī indīgs, bet vienlaikus tas var dot arī vislielāko veselību, piemēram, liekot zaļajos smūtijos. Vienkārši jāatver acis un jāpaskatās, kas ir manā dārziņā, manā apkārtnē un jāizmanto tas. Ja nav savs dārziņš, tad tas attiecas uz vietām, kur patīk doties, kur labi jūtās un ir vēlēšanās atgriezties.

Uz sajūtām balstīts darbs

“Mārītes Zālītes” iesākumā bija bez nosaukuma un glītām bundžiņām, taču man tas bija kas tāds, kam es ļāvos un ļoti ticēju, ka viss izdosies. Šo gadu laikā tas ir izveidojies par tautā atpazītu un iemīlētu zīmolu, kas balstīts uz Mārītes un manām daudzu gadu gaitā krātajām zināšanām un pieredzi par ārstniecisko augu dziedinošajām īpašībām. Pamatā tās ir ziedes, uztura bagātinātāji un ārstniecības augu pulveri, kas tapuši lielākoties no mūsu pašu dārzā izaudzētā.

Visas mūsu ziedītes, uzlējumi, eļļas – tās visas ir dzīvas, un tās visas ir ļoti nopietnas manas mammas zināšanas, ko es apgūstu soli pa solim. Tā ir arī doma un nodoms, ko mēs ieliekam iekšā katru puķīti un zālīti nolasot, žāvējot, taisot, iepakojot un tad nododot tālāk tam, kas to lietos. Tas ir garš ceļš, kas satur daudz informācijas, lai cilvēks lietojot atveseļotos.

Ļoti priecājos, ka, nu jau arī mana meita Emīlija, labprāt iesaistās.  Palīdz gan zālīšu lasīšanā, gan tirgošanā – runā ar cilvēkiem un stāsta par produktiem.

Ikdienā es redzu, kā mūsu zālītes palīdz cilvēkiem un viņu ģimenēm. Redzu arī, kā, mainot savus ieradumus un sākot par sevi rūpēties, katrs pats var sev palīdzēt atgūt veselību. Aizvien retāk, bet tomēr, kad braucu izbraukuma tirdzniecībā, cilvēki nāk kā uz aptieku, katram ir savs runājamais un tā ir mana iespēja satikties ar mūsu produkcijas lietotājiem, izrunāties un saņemt atgriezenisko saikni. Dažreiz man pienāk klāt un cilvēks man stāsta vienu, bet es redzu, ka viņam vajag kaut ko citu, jo cēlonis ir pavisam cits. Tā ir ļoti liela ļaušanās un paļaušanās no klienta, uzticēšanās tam, ko es iesaku un es to ļoti novērtēju. Ja man jautā – vai tad tas palīdz? Tad es saku tā – kā lieto, tā palīdz! Pats svarīgākais ir tas, ka katram pašam ir jāvēlas kaut ko mainīt, iesākumā, sākot kaut ko lietot no uztura bagātinātājiem, vai smērēt – jau ir solis sevis dziedināšanas virzienā. Taču mana pieredze rāda, ka pats grūtākais ir atteikties, vai pareizāk sakot atturēties no kaut kā, piemēram, saldumiem, maizes, gaļas, aprunāšanas, kritizēšanas. Tāpēc mans veids kā es kalpoju sabiedrībai, savam ķermenim un Mātei Zemei ir informācija un atbalst, kuru sniedzu atslodzes laikā.

Mēs ar mammu esam ārkārtīgi pateicīgas par to, ka cilvēkiem mūsu produkcija palīdz un viņi to iesaka, dāvina un dalās tālāk ar saviem radiem, draugiem un kolēģiem. Vienmēr lūdzam, lai atzvana, lai pastāsta, kā palīdzēja, īpaši, ja rezultāts nav tāds, kā cerēts. Dažkārt tā izrādās lietošanas vaina vai nepieciešams cits produkts. Klientu atsauksmes mūs ļoti iedvesmo!

Viss ar ko nodarbojos, man pašai ļoti patīk, kā gan citādi, jo galvenais uzdevums, lai radītu ko ģeniālu – ir būt laimīgai!  Man tas nav tikai darbs, bet dzīvesveids un garīgais ceļš vienlaikus – pavisam cits spēks un enerģija, pavisam cits gandarījums par paveikto kā jebkad iepriekš. Tad arī izaugsme ir katru dienu teju visās jomās.

Lai katram Top vislabākais pēc Augstākā Dievišķā plāna!

Anita ✸

Plašāk par “Mārītes Zālītes” produktiem var uzzināt te.

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *